Kaa mums gaaja projekta iistenoshana?

Sveiki!
Esmu jau 5 dienas kaa Latvija, veel pilna atminaam ar Gruziju. Mani apvij lieliska elektriibas padeve, dators, aatrs internets, lietus laases aiz loga, paskumjas cilveeku sejas un tuvojosies Ziemassvetki.
Tieshi tadel izdomaju, ka sis ir iistais briidis pierakstiit shai blogaa klaat, kaa man gaaja, jo, atziihsos, uz vietas- Gruzija devu priekshroku biezhaak un vairaak komuniceeshanai ar cilveekiem iepretii skrupulozai reporteeshanai.

Atbildeeshu tad peedeejas dienas uz tik biezhi uzdoto jautaajumu: "Kaa jums gaaja projektaa?"

Iisos vaardos- ar kaajaam gaaja.
Cik pashi panaacaam pretii, tik arii sasniedzaam. Iisi un vienkaarshi!

Droshi vien, ka ta ir ari attistibas sadarbibas atslegas veiksmes pieeja, tikai jautajums, cik palidzibas sniedzejiem, tai skaita, mums, bija pacietiibas paiet pretii.

Kopuma varu teikt, ka pavadiitais laiks Svaneti bija visrazhiigaakais- gan taapec, ka katru dienu mes stajamies auditorijas prieksa, kur mums bija kas jaarunaa, jaastaasta, jaattista kopiigi idejas, gan ari taapec, ka vide bija vairaak darbiiga.

Gan Svaneti, gan pirms, gan peec, mums peec savas eiropeiskas saprashanas liekas butiski zinat, kas ir ta auditorija, kuras priekshaa mees runaasim. Musu partnerorganizijas NVO tas iisti netapa skaidrs, kadel uzdot liekus jautajumumus. Nereti NVO vaditaja mums izteica, ka tie cilveki ir bez informacijas un zinashanam- vini nezina, kas viniem vajadzigs, toties mes gan zinot un varam dot daudz. Shii pieeja tiiri subjektiivi, shkiet, aplama, bet gan jau ari tur ir kads gudriibas grauds. Shi projekta laika loti noteikti mes izprataam un izzinajam vienas Gruzijas NVO darbiibas strateegiju- izdziivoshanas strateegija, es teiktu iisumaa.
Un tomer pozitiivi ir tas, ka caur savu partner NVO, mes tiekam pie vietejiem cilveekiem, pie skumjaam aciim un siltaam sirdiim, kur mums jaamaaca kaut nebut kadi aspekti par biznesu.
Pec Svaneti, mes Oktobri vadijam seminaru netalu no Tbilisi, kur cilveekiem bija visai gruuti. Tajaa dienaa lija mezhoniigi stiprs lietus, nu jau 5 dienas, ka bijushas pasvhaldibas eeka auksta- cilveeki tikko atlaisti no darba, veikali ciemata tiek veerti ciet, jo ciemata iedzivotajiem nav naudas, lai tajos ko iegadatos. Nesen saasinaajies Krievijas konflikts ir atsaucis maajaas gimenes loceklus, kuri Krievija pelniija un suutiija uz maajam naudu.

Mes meginaam, bet runaat ir gruuti. Vinus, par briinumu, interesee nodokli, jo viena no seminara dalibnieceem ir gramatvede. Mes uz doto briidi visai vispariigi zinaam par Gruzijas nodoklu sisteemu, un bez vaardiem saprotamies ar projekta partnereem- "ak, ja mes to butu zinaajushas agraak!"

Peec shi seminaara veel novadaam vienu Tbilisi, un uzzinam, ka dzivo Abhaazijas beegli Stacijai tuvu esoshajaa viesniicaa- katra gimene vienaa, shauraa istabinaa nu jau 16 gadus, ar ceriibaam atgriezties reiz maajaas. Ir vairaaki cilveeki ar mediciinas izglitiibu, kuri ir noleemushi pieveersties skaistumkopshanai, vairaaki puishi veelas atveert baaru.
Kas priecee- vini domaa, intereseejas, naak, meklee, ciinaas un nesuudzas visiem pa priekshu, padalaas tikai tad, ja mes atrodam veidu, ka pajautaat un vinus atveert. Kopuma Tbilsisi uzturas aptuveni 300 000 beegli.

Kas priecee projekta kontekstaa, ka esam attistiijushi labus projektus naakamajam gadam- darbam ar beerniem, jauniesu NVO, un taa mees pamazaam kluustam atpaziistami.
Sagatavojam Rustavi (pilseta netalu no Tbilisi) skolas vidusskoleniem seminara par cilvektiesiibaam vienu sadalu. Jaunieshu NVO apvieniibaa informeejam vinu biedru NVO par GLEN programmu un iespeeju piesaistiit briivpraatiigos. Tikmer zina par mums aiziet ari lidz jaunieshu kultuuras centram, un bijushaja cara Voroncova rezidencee, kas atrodas uz Rustaveli prospekta, novadam jaunieshiem seminaaru par Eiropas Savieniibu.
Interesantaakais jautaajums, kas ir izskaneejis no nakamajiem diplomaatiem, kaa vini sauc Liideru kluba jaunieshus: "Vai ta ir Krievijas vaina, ka Gruzija veel nav Eiropas Savieniibaa?"
Un kas par jautaajuma konstrukciju!!

Satiekamies vel ar kaadaam ieintereseetajaam puseem, un ceram, ka sadarbiiba ar Gruziju turpinaasies un jauniesi turpinas iegut savu pieredzi .