Kur jūs esat nokļuvuši ..?

.... Laipni lūgti! Esat nokļuvuši manā interneta dienasgrāmatā par GLEN projekta "Sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana Gruzijā"- šeit ir izklāstīti mani spilgtākie iespaidi, kas pavadīti trīs ar pus mēnešu laikā šīs programmas ietvaros no 2006.gada augusta līdz novembrim. Ja vēlaties sekot līdz kalendārajai secībai, lūgtum lasīt iespaidus no apakšas uz augšu šajā lapā.

Paldies, ka ielūkojāties un par uzmanību ar!
Ja esat iedvesmojushies un velaties macities gruzinu valodu vai piedalities citas gruziinu aktivitates Latvija, esat laipni lugti draudzeties ar Latvijas gruzinu biedribu "Samshoblo"- www.georgia.lv (mājas lapa tiek pārstrādāta) un/vai zvaniet man mob.tel.: 29586680
Sakartvelo- gaumardžos! :)
Sintija

Nobeigums
Priecē, ka esam atraduši lieliskas organizācijas, kur GLEN ietvaros ir izveidoti un vēl var tikt veidoti jauni projekti. Ļoti priecē satiktie atsaucīgie, zinošie, protošie, varošie un precīzie gruzīnu jaunieši, kuri atbild arī uz e-pastiem un zina, kas ir termiņi 
Tas viss strauji novembrī tuvojas uz beigām un ziņas par steidzīgo dzīvi Latvijā, tuvojošos NATO samitu un sniegotajiem laukiem atnāk arvien biežāk un tuvāk arī pie mums. Mana projekta partneres divas dienas iepriekš paziņo, ka viņām būs atvadu pasākums, un sestdienas vakarā mūsu dzīvoklī ierodas ap 20 vācu jauniešiem un vēl dažiem, bet kuri noteikti labi runā vāciski. Izmantoju šo vakaru, lai sakārtotu datorā bildes un izplānotu to, kā atvadīšos no saviem draugiem, jo devos prom dažas dienas vēlāk. Jāatzīst, ka vislielākā un jautrākā ballīte, kas man jebkad ir bijusi- ar mīļumu, siltumu, dziesmām, sarunām un tik acīmredzamo latviešu un gruzīnu sadraudzību. Kā pagodinājums tam, ka kompānija tiešām bija draudzīga, Zane no Rīgas, kura tagad strādā Gruzijā, mūs visu kompāniju ievieto žurnāla “Santa” februāra numurā, raksturojot mūs kā ļoti draudzīgu kompāniju 

Ticības liecinieki kalnos un vīnogulājos (pārpublicēts raksts no Rīgas Sv.Trīsvienības draudzes avīzes)

Šajā reizē ticības ceļojums aizveda mani uz Dienvidkaukāza, zemi, kura atrodas tieši uz Eiropas un Āzijas robežas un kurai kaimiņos atrodas arī musulmaņu valstis. Tur kristietība ir ienākusi 3.gadsimtā un ticība ir spēks, kurš ir palīdzējis pastāvēt aizsardzībā par savu dzimteni un ģimeni. Tātad- Gruzija jeb gruzīnu valodā – Sakartvelo.
Gruzijā vairāk kā 90% iedzīvotāju ir pareizticīgie, tāpat šajā zemē var sastapt Armēņu gregoriāņus, musulmaņus, katoļus, jūdaistus u.c. reliģiju pārstāvjus. Kā simbols tam, ka Gruzijā dzīvo un mierā sadzīvo dažādu reliģiju pārstāvji, ir tās galvaspilsētas Tbilisi vecpilsētas centrs, kurā savu vietu rod un slejas piecu dažādu konfesiju un reliģiju sakrālās celtnes – gruzīnu pareizticīgo katedrāle, armēņu baznīca, mošeja, sinagoga un katoļu baznīca.
Ārpus pilsētām- ceļu nomalēs, mežu un lauku vidū, kalnos, klintīs un citās visnegaidītākajās vietās itin bieži var sastapt simboliskas vietas Dieva godināšanai un lūgšanām. Tās ir nelielas kapelas vai uz postamenta uzstādīts krusts, kur kristieši piemin Dievu.
Redzamākās ir divu veidu ārējās izpausmes, kā gruzīnu tauta piemin Dievu. Pirmais tosts pie galda, kura laikā cilvēki Dievam izlūdzas mieru. Gruzīnu galda kultūra ir tautas kultūras neatņemama sastāvdaļa, bagāta dažādām tradīcijām. Visbiežāk pie galda tiek dzerts baltvīns, lai nošķirtu sarkanvīnu, kuru konsekrē svētajam sakratmentam baznīcā. Otra izpausme- ik reizi, ejot, vai braucot garām baznīcai un svētvietām, kristieši pārmet krustu trīs reizes. Tas ir redzams gan autobusu pieturās, kuras atrodas baznīcu tuvumā, gan sabiedriskajā transportā, gan iznākot no pazemes ejām Tbilisi, centrālajos bulvāros, šaurās ieliņās un kalnu serpentīnos- ik vienā vietā, kur redzamā attālumā atrodas baznīca vai cita svētvieta.
Pa visu Gruzijas zemi var tikai apbrīnot tās vietas, kur cauri gadsimtiem cilvēki ir uzcēluši baznīcas- gan līdzenākos kalnos, gan neizbrienamos mežos, gan arī kalnu grēdās un slīpumos, kur šķiet, ka pat koka lapa bezvēja dienā nenostāvētu nenopūsta. Gruzīniem baznīca ir ļoti būtiska dzīvas sastāvdaļa, un visas kristīgās baznīcas vēstures laikā viņi ir cēluši baznīcas arī cilvēkam grūti sasniedzamās vietās, nereti, lai padarītu šo gājienu uz baznīcu kā svētceļojumu. Tā, piemēram, Samebas (jeb trīsvienības) baznīca Kazbegi kalnu ciematā, kur vecākie ļaudis vēl šodien dodas basām kājām augšup. Ir sajūta, ka šīs baznīcas atspulgs ir vērojams arī klinšu veidojumos kas kā spoguļattēls veido vēl vienu neaprakstāmi skaistu baznīcu vēl augstāk...
Klosteri, kuri atrodas dabas skaistākajos nostūros sniedz patvērumu ticībā izsalkušām dvēselēm, kuras turp dodas un smeļas spēku. Ir cilvēki, kuri ir izvēlējušies savu dzīvi saistīt ar kalpošanu Dievam un atstāt savu ģimeni fiziski, lai to paturētu lūgšanās klosterī, īpaši pēc smagajiem sociālpolitiskajiem notikumiem Gruzijā pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, kad Gruzija piedzīvoja pilsoņu karu un karu Abhāzijas reģionā, kur vēl joprojām miers ir visai nosacīts.
Gruzijas pareizticīgo baznīcas galva- patriarhs Iļja II ieņem nozīmīgu vietu ne tikai baznīcas vadīšanā, bet arī valsts pārvaldīšanā un politiskajā dzīvē.
Vairāki krusta veidi ir radīti tieši Gruzijā, piemēram, Sv. Nino krusts. Nino ir svētā, kura ienesa kristietību Gruzijā, tāpat Bolnisi krusts, kurš ir atainots uz Gruzijas karoga u.c.
Kristietība, valoda, ģimene un dzimtene katram gruzīnam ieņem ļoti svarīgu vietu viņa dzīvē. Kristietībā gruzīni ir smēlušies spēku gadsimtu gadsimtos un daudzo karu laikā, kuros gruzīnus mēģināja pievērst musulmaņu ticībai. Viņi ir lepni par to, ka ir aizstāvējuši savu ticību un dzimteni, kā arī saglabājuši kultūru vēstures daudzo un ilgo karu laikā.

Sintija Šmite
2006.gada decembrī
programmas GLEN- Global Educational Network for Young Europeans /globālās izglītības tīkla organizācija jauniem eiropiešiem/
2006.gada stipendiāte Gruzijā ar projektu “Sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana Gruzijā”

BAKU

“Aba ra?!” (gruzīnu val.- kā tad citādi?!)- kad jau ir tai Kaukāzā nokļūts, jāapskata, kas tad notiek kaimiņos ar’. Dodamies uz Azerbaidžānas vēstniecību, lai kārtotu vīzu. Apsargiem jautri- viņi grib pajokot ar mums un nelaiž vēstniecībā iekšā. Pēcāk nākošajiem vīriešiem gan nav nekādu grūtību. Tā nu pēkšņi no sazin’ kādiem apziņas dziļumiem izlaužas visi stereotipi par apsargiem un sievietes vietu musulmaņu valstī, kurā tēmējam nokļūt. Beigu galā pēc minūtēm četrdesmit ar diskusijām un mēģinot identificēties ar žurnālistēm, kurām vienmēr līdzi ir fotoaparāts, tiekam iekšā vēstniecībām un konsulam pasakām gandrīz visu, ko domājam par apsargiem. Viņš attaisnojas, ka tos nodrošina Gruzijas Iekšlietu ministrija un atvainojas.
Labs ir, vīzas dabūjam ātri un dodamies nopirkt vilciena biļetes Tbilisi- Baki. Tā nu vienu ceturtdienas vakaru dodamies jautrā četrotnes kompānijā uz Baku Kaspijas jūras krastā. Kā nekā, pat Gruzijas himnā ir teikts, ka tā atrodas starp divām jūrām- tad nu jāapskata otras jūras piekraste. Robežniekiem brīnumi lieli- tāda Eiropas Savienības izlases pārstāvniecība vienā kupejā- Vācija, Austrija, Igaunija, Latvija. Pamostamies no rīta Baku, un saprotam, ka esam galvaspilsētā valstij, kurā plūst nafta... Spoguļveidīgas mājas, flīžoti parki, grezni auto un “brendoti” veikali, kādus pat ne vienmēr Eiropas valstīs ir nācies redzēt. Biežāk nākas dzirdēt, ka azerbaidžāņi runā angliski. Vecpilsēta ir balta- labirinta veidolā. Kā nekā šeit ir filmēts Padomju kino tik labi zināmais sižets no filmas “Briljanta roka”- “Podskaļznulsja, upal, očnulsja- gips!”
Mēs nepaslīdam, esam uzmanīgas, mērķtiecīgas un, neskatoties uz to, ka “meitenes taču nevar vienas ceļot tā vienkārši pa Azerbaidžānu” pagūstam apskatīt Baku centru un izbraukt ārpus pilsētas uz Kobustan, kur ir “mēreni” darbojošais vulkāns- auksts, burbuļojošs un ir tāda pavisam savāda sajūta, it kā tiešām zeme, ko gribētu mums teikt čukstus nomainot ar izmisīgiem sirds pukstiem. Šo pukstu rezultātā dubļu vulkāna apvidū ir daudz. Es ne-iemanos paslīdēt, gluži kā “Briljanta rokā” un atjēdzos mīkstā un patīkamā dubļu masā, neko neizmedžģot  Šoferītis ir gauži izpalīdzīgs un, neskatoties uz to, ko par šo faktu varētu teikt korāna normas, ņemas manas džinsas tīrīt no pamatīgās dubļu kārtas uz manām biksēm ar savu rokas nazi.
Pēcāk viņš mūs aizved uz lielu akmeņu krāvumiem, un vēl iemanās mūs uzvilkt augstākajos akmeņos augšā. Spēcīgs gan! Vēlāk pa tādām trīcošām kāpnēm, piestiprinātām pie krāvumiem, aptuveni metrus 70 kāpjam ritmiski lejā.
Vēlāk, atgriežoties Baku, mums ir vēlēšanās apskatīt tirgu. Tirgi izrādās ir astoņi, un mēs nokļūstam mazāk interesantajā, kur tirgo plastmasas un citas vienkāršās sadzīves preces. Kādā kioskā atrodam lielisku sauso augļu izlasi, kur pārdevējs mums sver līdz pat 10 g precizitātei, nu gluži kā aptiekā nevis dienvidnieku tirgū.
Šai dienā Baku ir ieradies kāds ārvalstu ministrs, un mūsu maršutnieks “izmet līkumu”, 10 minūšu braucienā no spožā centra, ir vērojama nabadzības daudzveidīgā seja. Lai nonāktu atpakaļ uz centru, vietējie, kā orientieri mums vairākkārt nosauc “Dom schastja”. Kļūstam azartiskas- kas tad tā par “laimes māju”? Nez, varbūt, ka tur laimi dala un mēs arī vēl varam paspēt līdz to slēdz darba dienas beigās? Pajautājot uz ielas, izrādās, ka arī citi cilvēki zina šo māju un sūta mūs vēl divus kvartālus uz priekšu un divus pa kreisi. Dodamies, jo nu tiešām ir ļoooti aizrautīgi ieraudzīt pašu Laimes māju. Beigu galā izrādās- ZAGS!  Varbūt, ka tur arī ko dala, bet Eiropā jau arvien biežāk izskan, ka tā jākaļ pašiem.
Atšķirībā no Gruzijas, Azerbaidžānā man neizdodas vietējiem tik labi atbildēt uz jautājumiem un izteicieniem azerbaidžāņu valodā, nākas iztikt ar “Shalom..” un citu valodu piepalīdzēšanu. Viesnīcā, kurā apmetāmies, satiekam braļukas lietuviešus, kuri ir bezgala laimīgi satikt kaimiņu “māsas” no Igaunijas un Latvijas. Viņi palīdz azerbaidžāņiem tehniski uzlabot televīzijas raidiekārtas. Iedzeram azerbaidžānas konjaku, apmaināmies tiem dažiem vārdiem, ko katrs atceramies citu kaimiņu valodā, laika apstākļiem pie Baltijas jūras. Braļukas ilgojas pēc mājām, jo jau mēnesi ir Baku, tomēr prieks vēl oktobra pašās beigās peldēties Kaspijas jūrā arīdzan ir nerimstošs. Viesnīcas pārvaldnieks nebeidz brīnīties, ka vislabāk viens otru tomēr saprotam krieviski: “Vai tad bez tā nevarot iztikt?” – nu nevar, ja vēl kādu tostu ar ne tikai pasaka, bet arī grib saprast. Jāatzīst, ka gruzīniski viņš arī nemaz tik spoži nezina. Atliek secināt par kādām kopīgām iezīmēm “brāļu” tautu komunikācijā, kuras katra dzīvo savas jūras krastā. Pie kāda kopsaucēja jau jānonāk ar dažādu paaudžu cilvēkiem sarunājoties.
Vakaros staigājam tikai kopā četratā, un tomēr visās sabiedriskajās vietās esam vienīgā kompānija, kura iepazīst Baku bez ne tikai neviena vietējā un vēl vairāk- bez neviena pavadoņa – vīrieša. Vienā vakarā mums aizdomīgi jau trešo stundu tuvumā ļoti mērķtiecīgi ir redzams kāds vīrietis- “trīs durvju skapis”- elegants un it kā pieklājīgs, turas pa gabalu un mūs uzstājīgi vēro, seko pa vairākām kafejnīcām, kuras apmeklējam. Kļūst visai aizdomīgi... Atpakaļceļā uz viesnīcu, izmantojam priekšrocības, ka “Benetton” veikalam ir divas izejas un pa aizmugurējo izslīdam nepamanītas no veikala un jožam, ko kājas nes. Bet jūtamies droši, skrējiens vairāk sportam 
Pahlava, Jaunavas tornis, izbijušās, pirtis, daudz strūklakas un šrifts, kuru nu jau latīņu burtu pazinējiem kļūst daudz vieglāk lasīt par gruzīnu alfabētu. Vecpilsētas veikaliņi, kuros var iegādāties paklājus, lakatus, čības kā no “Vecā Hotabiča” un vēl dažādus jaukus sīkumus un “lielumus”- kopumā aizraujoši un jaunu iespaidu rosinoši. Ar aizrautību meklējam Kristīnes zilajām acīm un blondajiem matiem piemērotu lakatu un apstaigājam daudzus veikaliņus, iepazīstot dažādas pārdošanas stratēģijas. Manu sirdi izkausē azerbaidžānis, kurš, Padomju laikā komandējumos braucot uz Rīgu, bieži apmeklēja Doma baznīcas ērģeļmūzikas koncertus un kura veikaliņā es ieraugu kafijas kanniņu no vara, izgatavotu 1821.gadā- kā radītu turku kafijas pagatavošanai. Savu cenu nosaucu kā pusi no viņa piedāvātās un abi esam apmierināti. Jāatzīst, ka gruzīnu robežsargi, atpakaļceļā mums liekot uzrādīt Baku iepirktos suvenīrus, neizprot vajadzību tādus “vecus krāmus” vest no Baku. Toties robežsargs piedāvā mani tūliņ pat pēc iebraukšanas Tbilisi vest pie savas māsas- ārsta, jo esmu turpceļā saķērusi labu caurvēju vilcienā ar visām no tām izrietošajām sekām.

Latviskais Gruzijā

Mīlestība uz džeza mūziku un izkopta gaume uz to liecina arī par to, ka septembrī Tbilisi viesojas džeza virtuozs un klasiķis Chick Korea. Džezs kafejnīcās, džezs džeza klubā, latviešu džeza mākslinieki Gruzijā un visam pāri tas pacēlums, kas ielikts šajā mūzikā.
Īpašs prieks, ka varu dalīties šai priekā ar mammu un Daci- maniem Latvijas pacietīgajiem un zinātkārajiem viesiem.
Latvijas Neatkarības dienas svinības Gruzijā- divas himnas, zem diviem karogiem, latviešu, gruzīnu un citu valstu pārstāvju Gruzijā kompānijā latviešu tautas dziesmu padziedāšana līdz ar vietējiem latviešiem. Īpaši atmiņā iespiežas Mirdziņa, kurai jau tuvu pie astoņdesmit. Viņa vīra darba gaitās atbraukusi līdzi uz Gruziju pirms gadiem trīsdesmit un par uzticību latviešu kultūrai liecina dziedātās dziesmas latviešu valodā un pie krūts piespraustā sudraba saktiņa.
Mēs ar Danuti (GLEN projekta dalībnieci Gruzijas Valsts mākslas muzejā) tiekam pie svaigu puķu vainadziņiem un kā backvokālistes piedziedam “Sešus mazus bundziniekus” Latvijas diplomāta mazajam dēliņam, kā arī pie Parlamenta ēkas vēl uzdejam jaunapgūto “Adžaruli”. Svinīgi, skanīgi, satraucoši, saplūstoši, nu gluži kā pie Vecās Gruzijas galvaspilsētas Mchetas divu lielo upju- Mtkvari un Aragvi savienošanās.
Dvēselisko dziļumu ķermeniskajās izjūtās iegūstu divās tautas deju grupās. Vienā Lika angliski mums, ārzemniekiem pacietīgi māca tautas deju soļus no pašiem pamatiem. Otrajā grupā nokļūstu caur draugu paziņu paziņām, kur Puska- nacionālā deju ansambļa “Suhishvili” soliste jaunu meiteņu grupai māca tautas deju remix versijas ar tehniski daudz sarežģītākiem elementiem un iesildīšanos nu gluži kā baleta klasēs. Priecē, ka stundas notiek gruzīniski un ir iespēja vērot un piedalīties darba procesā tam, ko var nākties redzēt uz skatuves. Un drīz arī nākas- novembra beigās “Suhishvili” ir koncertu tūre Tbilisi- bravo, bravo, bravo!!!

Tbilisi

Mūsdienās nenoliedzami Gruzijas visbiežāk pieminētā vieta ir “siltā vieta” jeb tās galvaspilsēta- Tbilisi.
Projekta laikā esmu šeit pavadījusi visvairāk laika, tomēr ir visai grūti īsumā par to pastāstīt. Man tā ir pilsētu pilsēta ar tās kalniem un lejām, mirguļojošām gaismām kalna galā ar skatu uz visu pilsētu, turpat pilsētā esošo botānisko dārzu, kura iekārtojuma daudzveidībā var rast priekšstatu par Gruzijas dabu kopumā, aizraujošais ūdenskritums, klintis, melnās kazeņu ogas, daudzreiz apdziedātais Narihalas cietoksnis, spožais TV tornis, arhitektūras eklektika ar eiropiešu un arābu stila sajaukumu- daudzveidīgajiem balkoniņiem, piecu konfesiju baznīcām, šaurajām un līkumojošajām ieliņām, ielas kafejnīcām, mutē kūstošo hačapuri (īpaši cepta maize ar sieru), Universitātes parku, zaļumiem, nereti skandalozajām daudzveidīgajām, tai skaitā muzikālajām, strūklakām, tik īpašo Rustaveli bulvāri, uz kura ir notikuši nozīmīgākie notikumi kopš 19.gs. Gruzijā un ļoti atsaucīgiem cilvēkiem.
Cilvēki
Jau otro reizi iepazīstot mobilo telefonu atjaunošanas kartes un mēģinot atpazīt to daudzveidību, kioska pārdevēja mani laiž prom tikai tad, kad esam atplēsušas karti, nokasījušas kodu, ievadījušas un kad mobilās telekopmānijas operatore atbild, ka kartes kredīts ir atjaunots. Arī iepretim Rīgā tik izplatītajām divām kafejnīcu ķēdēm, kuras ik uz stūra ar savu vienādo dizainu nebeidz pārsteigt nesagatavotus Rīgas viesus, Tbilisi kafejnīcas ir kas īpašs- tik daudz, tik dažādas, tik stilīgas, vienkāršas un greznas. Var gūt iespaidus no pat Parīzes Elizejas laukiem līdz pat Marokai.
Gruzija man asociējas ar uzticību. Maršuta taksometra šoferis uzticas, ka pasažieri viņam samaksās pie izkāpšanas, tādu pat uzticību izrāda pārpildīta satiksmes autobusa šoferis un neaizkavē satiksmi ar biļešu pārdošanu. Ar takšu šoferiem ir pavisam interesanti- viņi uzticas, kad viņiem kaulē cenu, viņi uzticas sev un Tev kā pasažierim, līkumojot pa neizbrienamu celiņu ar auto, lai ātrāk nogādātu pasažieri nosauktajā vietā, brauc uz mazāk pazīstamu ielu un nogādās pie pareizās mājas arī tad, ja ne ielas nosaukums, ne mājas numurs nav uzrādīti. Nereti par brauciena samaksa tiek nosaukta ar “cik jūs varat...”
Gruzija man ir mīlestības zeme un Tbilisi- mīlestības pilsēta, jo šeit es sajūtu par cilvēku dzīves atskaites punktu- mūžību un cilvēka dzīvi kopumā, pret kuru atskatoties daudz vieglāk katram pašam ir izvērtēt un pārvērtēt savas vērtības. Mēs nezinām, kad satiksim vēlreiz gan savu tuvo cilvēku, gan to svešinieku, kurš tikko uz ielas mums paiet garām...Līdz ar to mums pieder tas, ko varam iedot un iegūt šajā brīdī. Nav lielākas dāvanas par kopā būšanu ar sev tuvo cilvēku- tikko satikto vai to, ar kuru kopā uzaugām no bērna kājas un plecu pie pleca izdzīvojām neseno triju karu laiku.
Es allažiņ ļoti daudz ieguvu, šķērsojot Rustaveli bulvāri pa pazemes eju pie Nacionālās operas, kur ļoti bieži ir kāds mūziķis, kurš tik izjusti uz flautas spēlē visas pasaules melodijas, lai gan ir tumšs, vēss vai arī ir karsti un smacīgi. Viņš radot virtuozo skaņu ar savām lūpām vēl paspēj ar platu smaidu aplaimot katru garāmgājēju- vai tas būtu kāds ietekmīgs tbilisietis vai arī ubagojošs bērniņš.

Kaa mums gaaja projekta iistenoshana?

Sveiki!
Esmu jau 5 dienas kaa Latvija, veel pilna atminaam ar Gruziju. Mani apvij lieliska elektriibas padeve, dators, aatrs internets, lietus laases aiz loga, paskumjas cilveeku sejas un tuvojosies Ziemassvetki.
Tieshi tadel izdomaju, ka sis ir iistais briidis pierakstiit shai blogaa klaat, kaa man gaaja, jo, atziihsos, uz vietas- Gruzija devu priekshroku biezhaak un vairaak komuniceeshanai ar cilveekiem iepretii skrupulozai reporteeshanai.

Atbildeeshu tad peedeejas dienas uz tik biezhi uzdoto jautaajumu: "Kaa jums gaaja projektaa?"

Iisos vaardos- ar kaajaam gaaja.
Cik pashi panaacaam pretii, tik arii sasniedzaam. Iisi un vienkaarshi!

Droshi vien, ka ta ir ari attistibas sadarbibas atslegas veiksmes pieeja, tikai jautajums, cik palidzibas sniedzejiem, tai skaita, mums, bija pacietiibas paiet pretii.

Kopuma varu teikt, ka pavadiitais laiks Svaneti bija visrazhiigaakais- gan taapec, ka katru dienu mes stajamies auditorijas prieksa, kur mums bija kas jaarunaa, jaastaasta, jaattista kopiigi idejas, gan ari taapec, ka vide bija vairaak darbiiga.

Gan Svaneti, gan pirms, gan peec, mums peec savas eiropeiskas saprashanas liekas butiski zinat, kas ir ta auditorija, kuras priekshaa mees runaasim. Musu partnerorganizijas NVO tas iisti netapa skaidrs, kadel uzdot liekus jautajumumus. Nereti NVO vaditaja mums izteica, ka tie cilveki ir bez informacijas un zinashanam- vini nezina, kas viniem vajadzigs, toties mes gan zinot un varam dot daudz. Shii pieeja tiiri subjektiivi, shkiet, aplama, bet gan jau ari tur ir kads gudriibas grauds. Shi projekta laika loti noteikti mes izprataam un izzinajam vienas Gruzijas NVO darbiibas strateegiju- izdziivoshanas strateegija, es teiktu iisumaa.
Un tomer pozitiivi ir tas, ka caur savu partner NVO, mes tiekam pie vietejiem cilveekiem, pie skumjaam aciim un siltaam sirdiim, kur mums jaamaaca kaut nebut kadi aspekti par biznesu.
Pec Svaneti, mes Oktobri vadijam seminaru netalu no Tbilisi, kur cilveekiem bija visai gruuti. Tajaa dienaa lija mezhoniigi stiprs lietus, nu jau 5 dienas, ka bijushas pasvhaldibas eeka auksta- cilveeki tikko atlaisti no darba, veikali ciemata tiek veerti ciet, jo ciemata iedzivotajiem nav naudas, lai tajos ko iegadatos. Nesen saasinaajies Krievijas konflikts ir atsaucis maajaas gimenes loceklus, kuri Krievija pelniija un suutiija uz maajam naudu.

Mes meginaam, bet runaat ir gruuti. Vinus, par briinumu, interesee nodokli, jo viena no seminara dalibnieceem ir gramatvede. Mes uz doto briidi visai vispariigi zinaam par Gruzijas nodoklu sisteemu, un bez vaardiem saprotamies ar projekta partnereem- "ak, ja mes to butu zinaajushas agraak!"

Peec shi seminaara veel novadaam vienu Tbilisi, un uzzinam, ka dzivo Abhaazijas beegli Stacijai tuvu esoshajaa viesniicaa- katra gimene vienaa, shauraa istabinaa nu jau 16 gadus, ar ceriibaam atgriezties reiz maajaas. Ir vairaaki cilveeki ar mediciinas izglitiibu, kuri ir noleemushi pieveersties skaistumkopshanai, vairaaki puishi veelas atveert baaru.
Kas priecee- vini domaa, intereseejas, naak, meklee, ciinaas un nesuudzas visiem pa priekshu, padalaas tikai tad, ja mes atrodam veidu, ka pajautaat un vinus atveert. Kopuma Tbilsisi uzturas aptuveni 300 000 beegli.

Kas priecee projekta kontekstaa, ka esam attistiijushi labus projektus naakamajam gadam- darbam ar beerniem, jauniesu NVO, un taa mees pamazaam kluustam atpaziistami.
Sagatavojam Rustavi (pilseta netalu no Tbilisi) skolas vidusskoleniem seminara par cilvektiesiibaam vienu sadalu. Jaunieshu NVO apvieniibaa informeejam vinu biedru NVO par GLEN programmu un iespeeju piesaistiit briivpraatiigos. Tikmer zina par mums aiziet ari lidz jaunieshu kultuuras centram, un bijushaja cara Voroncova rezidencee, kas atrodas uz Rustaveli prospekta, novadam jaunieshiem seminaaru par Eiropas Savieniibu.
Interesantaakais jautaajums, kas ir izskaneejis no nakamajiem diplomaatiem, kaa vini sauc Liideru kluba jaunieshus: "Vai ta ir Krievijas vaina, ka Gruzija veel nav Eiropas Savieniibaa?"
Un kas par jautaajuma konstrukciju!!

Satiekamies vel ar kaadaam ieintereseetajaam puseem, un ceram, ka sadarbiiba ar Gruziju turpinaasies un jauniesi turpinas iegut savu pieredzi .

Kalnainaa Svaneti: 3.dala, Bildes

" Koshkas"- svaanu veesturiskas dziivojamaas maajas. Tagad jau vairaak tas ir kaa kulturas pieminekli. 10.gs. izturiigas un labas aizsardziibai.
Septembra pashas beigas kalnieshi veel vaac lopiem sienu.
Te es sleepjos no lietus ar pieejamajiem materiaaliem :))
Te buus veel dazhas kalnu bildes!
Shovakar buus lielais izaicinaajums manaam kulinaarijas prasmeem gruziinu virtuvee. Pirms aicinaam ciemos gruziinus, pie mums naak GLEN muzeja projekta meitenes, kuras tad arii buus manas pavarmaakslas " izmeeginaajuma trusiishi".

Menju: lobio un mchadi. Ari siem sekos foto :)

Silti sveicieni!

Mums te riit pashvaldiibu veeleshanas un liels traadi- riidi :)

Kalnainaa Svaneti: 2.dala

Komunikaacija ar cilveekam visliidziigaakaa geneetiskaa materiaala dziivnieku.




Sveiki!
Te juus redzat muusu jaunos biznesmenus.
Jaa, un taa mes visu nedeelu ik pa divaam dienaam traucaamies uz jaunu ciematu ar muusu
"limuziinu". Limuziins uz kalnainaa cela pie lieliem akmeniem palecaas..Nemot veeraa, ka pagriezieni bija loti strauji, tad pirms taa tika dots signaals- gadiijumam, ja otrpus kalnam kaads brauc , lai zina, ka ir veel kaads auto. Vispaar jau Gruzija loti daudzaam mashiinaam ir nolauzti un nozagti saanu spoguli, liidz ar to mashiina tiek pozicioneeta, balstoties uz salona centraalo spoguli.
Ai, joprojaam taa satiksme un iipasi reizes, kad jaaiet paari ielai Tbilisi, mani loti traumee...
Nu jaa, Svaneti - veel mees apskatiijaam muzeju.Pec seminariem, daliibnieki mus veda paraadiit skaistas vietas, mineraaluudeni. Latali ciemataa uzraapaamies vieteeja svaanu tornii "koshka" - dikti jau tas viss bija aizraujoshi. Eedam lieliskus aabolus, un secinaajaam, ka bazniicu arhitektuura Svaneti ir citaada kaa paareeja Gruzija.
Pedeja diena mes taa teikt, aizlaizhamies un trijataa ar Nivu braucam uz Ushguli, kur ir visaugstaak apdziivotaa vieta Eiropaa. Celsh ir gruuts, paari upiiteem peldam ar mashiinu, un vispar ir superiigi. Vaditaajs muus izlaizh Ushguli, un saka- nu jus, te meitenes pastaigaajat, pafotografejat, un driz brauksim atpakal.. Tas ir ko?! 3 st. te traucaamies augshaa, lai 5 minuutes pastaigaatu? Atceramies veco labo ekonomikas sakariibu- kursh maksaa, pasuuta muuziku, un ejam pastaigaaties uz 4.st.Ik pa laikam vins zvana, un zino, ka tuvosies lietus.. Tomer daba ir tik skaista un drusku briiviibas, kaa ari celaa satiktas govis mums liekas interesantaakas par visu paareejo. Telefonu atsleedzam un pirms tumsas caur ciematu atgriezhamies pie vadiitaaja. Ciemata ukrainu meitene, kas iepreceejusies gruziinu gimenee mums paraada suveniirus, pabaro ar karstu tikko ceptu maizi, un pat runaa ar mums angliski.Mans triumfs ir parunaaties ar 90 gadiigo tantinu gruziiniski, un prieks, ka ja pat es nesapratu visu, ko vina teica, tad vina manus jautajumus saprata :))
Ediens Svaneti ari bija interesants, drusku pietruuka auglu, jo tik augstu kalnos tie neaug iipashi daudz. Nedeelai ejot uz otru pusi, makslinieki mums daavina ziimeejumus, profesors skaita dzeju, un laikam mana projekta meitenem vistraumejoshaka ir izdariba pedeejaa vakaraa, kad puisi nolemj muusu istabaa veikt rituaalu, peec kura vini kluust braali... Rituaals izpauzhas taa, ka ar kabatas nazi vini abi iegriezh sev rokaa un saskaras vai apmainaas abi ar asiniim.. Taa nu vini ir kluvushi braali, un muusu istabaa ir izpluudushas asinis..Jaatziist, ka vienam no viniem reeta ir loti liela, otram- maza, bet nu tomer, fakts paliek fakts.

Esam apguvushi dazhus vaardus svaanu dialektaa, un 7 no riita sveetdien ar lielaako prieku kaapjam marshutniekaa cela uz Tbilisi- home, sweet home! :)

Kalnainaa Svaneti: 1.dala Svaanu paaraudzinaashana

Cau, cau, cau!!!
Jaaaa- atvainojos atkal... Nedeelu jau esmu atpakal Tbilisi, un tikai tagad seko zina par Svaneti.Svaneti atrodas Gruzijas Ziemelrietumos. Izslaveeta ar tuuristu aplaupiiishanu, uzbrukumiem un citaam koloriitaam svaanu tradiicijaam. Taadeel veel jo vairaak ir kaardinaajums tur nokluut, un esam parakstiijushies uz daudz un dazhadiem kompromisiem ar muusu partnerorganizaciju.
Vajadzeeja sakopot domas- daudz iespaidu.
Kaa tad viss bija?
18.septembra svetdienas agra rita musu NVO vaditaja, ari Nino mums jasatiek pie zelta birzhas. Vispar jau ta, kaa veelaak izraadas, ir stacijas centrala ieeja, kur vienaa no buudinaam ir zelta birzha, bet nu vinai ir licies tiesi ar zeltu saistitas lietas atpazistamakas. Salidzinajumam es varetu teikt, ka mes Riga ar arzemniekiem varetu sarunat tikshanos pie Narvesena kioska Stacijas laukumaa. Un kursh no jums ir saskaitijis, cik Narvesenu tur ir? Lidz ar to mes drusku nokavejam, bet nekas, jo musu Nino aizmirsa maajas brilees, kuras vinas viirs steidz atnest. Viirs atnes portatiivo datoru.... (bez komentaariem, kaa var sajaukt brilles ar datoru). Velak Svaneti brilles tiek aizlieneetas no majas saimnieces, pie kuras dziivojam.
Miegainas tiekam iepaziistinaatas ar profesoru un Nino deelu, kursh ari brauc ar mums, un ievelamies marshutnieka gulet. Deels ir panemts liidz, lai muus aizsargatu, jo viss kas celaa var gadiities... Vins savos uzdevuma augstumos guleja puscelu mammai kleepii, un ari veelaak briizhos, kad aizsardziba tiesham bija nepiecieshama, mamma parasti vinu baroja ar zaptsmaizeem. Lieki piebilst, ka mazajam deeleenam 25 gadi apriteeja... Vins maakslinieks.
Jauniepaziitais profesors muusu pirmas snaudas laikaa marshutniekaa sevi paraada no dazhaadaam puseem.. tas muus, kaa projekta tandeemu, vieno, un taa mes visu nedeelu noturamies kopaa- piedziivojumos un aizsardziibaa.
Celsh ir looti skaists!!! Vel pedeja pietura Zugdidi tirguu, kur pie labieriiciibaam satiekam puisi no Austrijas. Musu Kristine ir sajusma- " zemljaks" kaa nekaa. Veelaak vinu veelreiz satikaam Svaneti, un iedzeeraak kafiju. Uz to laiku mums jau bija daudz ko paarrunaat.
Pec 9 stundaam un apskatiitas super skaistas dabas, paarbijushas no paardziivotaa cela, un apbriinojot muusu izturiigo shoferi, ierodamies- Mestija- centrala Svaneti pilsetinaa. Maja, kuraa apmetamies ir debeskiigi skati uz kalniem no visam pusem un kalnu upe tek turpat blakus, par ko liecina jaukas uudens skanas. Esam pagurushas, un revolucioneejot, ka guleesim savos gullammaisos, pakriitam uz 2 st saldaa miegaa. Tomer majas saimniece ir saprotosa uz shaadu iegirbu, gulet nedel uz gridas un gullammaisos, taa ari sanaak drusku leetaak. Tiekam iepazistinati ar gimeni, kura mus uznem, un kuras majas notiek apmaacimas jaunajiem uzneemeejiem. Izradas, ari uznemejgimene aug deels- maakslinieks,.. Maksla vieno :)
Pirmaja diena maajaa atnaak 12 cilveku, ari viriesi. Tas mus loti priecee, jo tas akcents uz sievieteem netiek likts ne organizacijas darba, ne seminaaros. Akcents paraadaas drosi vien veershoties pie donoriem pec finanshu lidzekliem.
Kopa seminari sievieteem par uzneemeejdarbiibu notiek 3 ciematos. Tos vadam mes 3, Nino un profesors. Visu nedelu mes ik pa 2 dienam mainam auditorijas un stastam par... nu drusku par darba likumu, drusku par to, kaa tiikloties uzneemeejiem un veel drusku par tuurismu. Par lobeeshanu meeginam drusku ierunaaties vienaa auditorijaa, citaas bija aciimredzama nevajadziiba peec shaadas teemas.
Pirmo seminara dienu gaidaam ar lielu nepacietiibu, jo uz muusu jautaajumu par to, kaada iisti ir auditorija, taa ari 5 meenesu laika no musu uznemejNVO atbildi nav izdevies sanemt.
Auditorija ir interesanta, izglitota, dazhada. Esam parsteigti, cik daudz cilveku ar augstako izglitibu, ar labaam idejaam un pozitiivismu. Mus apmeklee ari zobaarsts un laudis no vietejas pashvaldiibas. Saakums izskatas labs!
Vakaraa maakslinieki un viens vinu draugs piedaavaa mums paradiit apkarti. Esam sajusma par piedavajumu, jo esam tik tuvu kalniem, un visu dienu pa telpaam. Ta nu mes iekaapjam vecaa Volgaa, kura katru riitu tiek remonteeta un visas riepas paarpumpeetas, benziins baakaa jaaielej ik peec 3 km, un dodamies kalnos.
Dodamies pa serpentiitu augshaa, un tad paveras Ushba- skats uz skaisto, sniegoto virsotni. Pafotografejamies, prieceejam skatu. Uz cela satiekam vecmamminu ap 80 gadiem, kura ar mazdeelu jaaj uz zirga rikshos, un saakam doties lejup. Te puisi viena bridi mums piedaavaa veel ko skaistu paradit. Plava, pie kuras apstajamies, skaista, govis mazas, un galds- uz galda peekshni paraadas shnabis, alus un marihuaana.. (Inga pavadija gadu Amsterdama un ir experts dazhadas vielas, es ta ari neatpazinu to smaku) Kristiine un Inga pazino, ka neseediisies mashiinaa, ja vini visi lietos shis substances kopaa un kads no viniem seediisies pie stuures minetajai Volgai. Vienojamies kopiigaa " dziesmaa" , un driiz saakam domaat par atpakal ieshanu kaajaam. Mums likaas, ka nebraucaam jau tik ilgi, un kas mums sportiskam eiropieteem ko nepastaigaties. Puisi iebauda liidzpanemto, mes laipni atvadaamies, un saakam celu lejup.
Ejam, ejam un driiz izradas, ka muusu limuziins trauc pakal. Vini taa ari nespeja noticeet, ka mes mashina neiekapsim, savukart mums tas kluva par principu. Rezultata musu pastaiga lejup izvertas interesanta- mes 3 un divi puisi gajam kajam, 1- pie stures brauca ar atrumu 10 km/h. Vini mainijas, lai atpustos, un bija parliecinati, ka mes " noluuziisim" , aptuveni 5 valodas mus meginaja pierunat iekapt, bet mes bijam stipras sava parlieciibaa, un loti rezultatiivi tas izraadiijaas mums visiem, ja vien tik aatri nesatumstu. Tumsa maacaas, kaa traka, bet princips bija stipraaks.
Jau tuvaak kalna pakaajei un pilniigaa tumsaa peekshni paraadas uz shauraa cela veel viens " bobiks", no bobika izlec 5 viiriesi ar automaatiem... Kaajas kluust drusku lenganas, ari musu sargi neskiet diez ko parliecinaati par situaaciju, saruna notiek tiiraa svaanu dialektaa, un nekadas ceriibas uz saprashanu.. Lidz kaadaa bridi tiek iedegts lukturis un uz atstarotaaja skaidraa gruziinu valoda uzrakstits- POLICIJA! Uraa, es kluustu mieriigaaka un izlasiito pazinoju ari parejam meitenem. Varas iestades shadu 10 km pastaigu pa kalniem tumsaa uztver kaa tuuristu diivainiibu, apmeram pec 30 minutem mums apciemo veelreiz, un tad liek mieraa.

Rezultaats shai pastaigai lielisks: visas nedeelas laikaa maakslinieki un vinu draugi muusu klatbuutnee nesmeekee, nesmeekee mashiinaa, pamazaam atguust savu sportisko formu, mazaak splauj uz zemes, mazaak met uz zemes atkritumu un saprot, ka ar mums joki mazi.

Protams, ka so visu nedeelu pavada parmetums "Gruzinka, no ti zhe nas ponemajesh, pogovori so svoimi podrugami"! Eh! ;)

Paraada bildes

Sveiki!
Kameer sakopoju savas domas par kalniem, te veel dazhas aizkavejushas bildes no ieprieksejiem piedzivojumiem. Sis ir pats David Gareji kolsteris. Hmm, man slikti iet ar vestures skaitiishanu, neatceros, kurs gs, laikam 12. Stasts bija sekojoshjs- bija muuks, kursh apziniigi kalpoja Dievam un bazniicai Tbilisi. Tad reiz " cilveki ar launam domam" atrada sievieti, kura pazinoja, ka ir no muuka staavoklii. Muuks bija tik loti aizvainots, ka pateica, ja vinai ir taisniiba, lai dzemdee akmeni, un pats aizgaaja kalnos. Shito klosteri tad vins ari iedibinaaja. Sieviete patiesam dzemdeja akmeni, un lidz ar to bazniicu, kuraa notika si apsudziba sauc par Kashveti- akmens bazniica. Atrodas tiesi uz Rustaveli prospekta, iepretii parlamentam.
Senie " ziimeejumi" uz " bazniicu" - alu sienaam.
Augstu gan tas David Gareji klosteris. Esmu piekerta paardomu briidi :)

Te mes ar Ingu peerkam riita kafiju, kuru varam turku gaume

Lietainaa diena Tbilisi- pirms dosanas uz Svaneti

Cau visiem!!
Loti atvainojos tiem, kuriem nepaspeju personiski atbildet uz e-pastu.
Pateicoties shai dienasgramatai, meginasu kadu kopigu zinu dot visiem reizee, un privaatas- meilos.
Priecaasos par komentaaariem sadalaa (comments) :)- spiediet tik virsuu, un rakstiet, kas ienaak praata.

Hmm, sobrid pa galvu maisas tikai viena domaa- es loti ceru, ka mes tiesam tiksim uz Svaneti. Tik loti gribas redzeet to skaistumu, un satikt " trakos" svanus :)
Profesors Rondeli, kura organizacija mes savtiigos noluukos izmantojam internetu un dzeram kafiju (pec vina ieluguma), mums un apkartejiem uzstada diazgnozi, cik kurs ir traks :))

Liekas, kops pedejas zinas, esam izgarshojushi gana daudz gruziinu eedienus, puslidz orientejamies Tbilisi, tikusi vairaakkart galaa ar atsleegaam, kuras meedz iespruust, diena, kad atsaaku maacities gruziinu valodu, piedziivoju, kaa arestee kaiminu, kuram, kaa tuveejaa veikala pardevejs zinaja teikt, ir bijis sakars ar Krieviju, pateicoties savai gruziinu valodai kaulejos ari lielaja tirguu, un vel un veel..
Jaa, es biju uz futbola speeli Gruzija: Francija. Viss bija loti lieliski liidz briidim, kad vini saaka speeleet ... Stadions ir lielisks, un fani arii. :))
Joprojam neesmu paspeejusi satikt visus pazinas Gruzija, bet grafiks pamazaam iistenojas.
Un veel- viss kaut kas jau notiek katru dienu, un tas priecee.
Soriit secinaaju, ka lieliskaakaa iemana Tbilisi bus, ja kaadu dienu man vairs nebus bail iet paari ielai. Tas ir kaa liels izaicinaajums, jo mashiinas brauc balstoties uz shofera intuiiciju, un nevis peec gaismaam, ko raada luksofors. Liidz ar to ari gaajeejiem jaattista intuiicija. Ne visur ir pazemes paarejas, un pec 20 vakara ari tur nav drosi.
Riit ir beeres gruziinu rezhisora Eldara Shengelaija 23 gadus vecajai meitai. Vinai uzdaavinaaja mashiinu, un vina tikai nesen iemaaciijas braukt...
Tad es sev devu soliijumu, ka Tbilisi kaadu lielu laiku pie stuures neseediishos...
Shajaa nedeela man bija secinajums, ka shii projekta ietvaros man vairaak izaicinajumu saistaas ar to, ka sadziivot ar savam projekta meitenem .. Es jau apzinati uz so soli gaaju, nemot vera, ka man nav klasiskas studentu dzives pieredzes kojas. Tomer sodien es jutos loti vienota ar vinaam, jo mums ir pasmaga komunikacija pedejas divas dienas ar savu partnerorganizaciju. Vini muus grib nolikt vienaa liinijaa un liimeniii ar profesoriem no Itaalijas un ekspertiem, un nepienem nekaadus attaisnojumus citam skaidrojuma par to, kas ir briivpraatiigo darbs un kad kads vispaar ir saucams par ekspertu..

Taa tai dziiviitee ir- kad tu gribi buut eksperts, jaapieraada sava ekspertiize, kad tu negribi but eksperts un neesi, kaads iedomaajas, ka esi. Nu ko- komuniceejam un risinaam konfliktus, meginam atcereeties, ko mums maaciija sagatavoshanas seminaros pirms doshanas uz Gruziju.

Bet vispar man loti laimeejas satikt Gruzija loti motivetus un atbildigus cilveekus, un tas noliidzina visus negludumus un dod ceriibas attiistibai un izaugsmei, ja gadaas pieredzeet ko mazaak laagu. Pozitiivisms vienmer pa prieksu!

Sonedeel Tbilisi buus viesizraades no St.Peterburgas teaatra operai " Rigoleto" . Shai sakaraa viena anekdote par armeeniem-protams, gruziinu staastiista :)
" Atbrauc armeenis no Riigas, un staasta draugiem: " Biju uz operu Riigaa aizgaajis".
Draugi jautaa: "Kas par izraadi?"
(taalaak lasiit krievu valodaa) " Riga zimoi! Net- Riga- visnoi, net- Riga- letom! O! Riga letom! (respektiivi- Rigoletto!" :)

Saku jums ataa uz nedeelu!
Mans tel.nr Gruzija atgadinasanai: +995 95 596344.
Ja sutat sms, saglabajiet ieprieks nr. kataloga, un rakstiet zinu no jauna. Tie, kas meginaja atbildet uz manam sms, ir pieredzejusi, ka tad zina atpakal nesutas. Jaa, un veel - rakstiet sms pa vienai, lai na viena zinaa vairaakas, jo ari tad lielaakam svaram ir gruutaak atkluut lidz Gruzijai :)
Gribeju jums nosutit kadu bildi, bet izradijas, ka sajaucu fotoaparata vadu ar diktofona vadu. Tad nu padungojiet kaadu bildiiti pashi :)

Ar sveicieniem,
Sintija

Parpublicets: pirma zina no Tbilisi

Jaa, esmu sheit 11 dienas, un ko tad sadariiju?
Jaa, izbraukaajosun izciemojos.
Ielidojam naktii, mani sagaidiija labs draugs Bebee, kursh loti ruupeejas to visu dienu, ko pie vina paliku. Tad es lielaa atrumaa sapratu, ka jabrauc baudiit juura, un peec Nino ieteikumiem, devos pie vinas maasiicas un draugiem uz Batumi= pilsetu tiesi Melnas juras krasta. Jus domajat, ka vini rupejas mazak? Neka :)))
jaa, jaa saaku pierast pie gruziiniskas viesmiiliibas. Taa mes tur saulojamies, staigajam pa kafejniicaam. Velreiz parliecinajos par pasaules shauriibu- jo satiku tur vienu viirinu no Tbilisi merijas, kurs aprili bija Riigaa.
Vislabaak man patika pedeja vakaraa ieraudziitas muzikalas struuklakas. Es nekad nebiju redzeejusi, un tas shkita tik fantastiskas- gan muuzika, gan uudens, gan apgaismojums!
Luuk, un tad nu es briinumainaa kaartaa loti sailgojos peec savas gimenes, un braucu uz citu Melnas juras piekrastes pilsetu- Poti. Jaa, nu es pec vecas, labas gimenes tradicijas, ari maku taisiit parsteigumus, un ierados ar bumu- bez zvaniishanas, vienkarsi tapat :) Bija jau visaadi kardinaajumi nogriezties pa celam- bet nekaa, saites uzvareeja :) Radini bija tik parsteigti, ka pirmo vakaru man visu laiku knieba, un nevareja daudz parunat, jo neticeeja, ka es iisti esmu tur. :))
Un visvairak shaja stasta priecee, ka gruziinu valoda nu ir tada liimenii, ka pat varu kaut ko saprast, kad cilveki runaa, un taksii pat nokauleeju zemaaku cenu, jo bija apkaart liels troksnis, un taksists uzreiz nedzirdeja manu Baltijas juuras akcentu :))
Taa nu es drusku turpinaju staigaat uz juurinu, speeleejos ar beerniem, atraadiijos tiem, kas mani veel nebija redzeejusi pagaajusho gadu, eedu auglus, un pec 3 dienam biju loti atpuutusies.
Tad es piedaliijos pasakuma, kas saucas jauniesu randinsh megreelu gaumee (megreeli ir aptuveni kopiena, ka Latvija buutu latgali- viniem ir sava valoda, un vel dazhas loti interesantas tradicijas). Tam jau prasas atsevishks staasts. Kopa ideja ir tada, ka puisis ar meiteni drosiibas un sociaalo garantiju, varbut ari citu apsverumu deel satiekas tikai citu cilveku klaatbuutnee. Un ta nu mes ar vienu no masicam savu 15gadiigo pastariiti 2 vakarus pavadiijaam, staigaajot paarim nopakal pa pilseetu. Nekaa jau iipasi aizraujosha nav, jo tumshs un ielas diezgan izdambaatas, toties noziime un atbildiiba looti liela. Vispar jau man liekas, ka tas puisis vinu driiz nozags un apprecees Ar vinas pasas piekrishanu :) Es tik teicu, lai vini to plaano driiz, un tad es veel paspeetu shajos 3 menesos uz kaazaam tikt. Bet nu no otras puses, 15 gados preceeties... Un tad saakas nebeidzamaa diskusija :)
Tad man saakas liela problema, a ko tagad dariit??? Un tad mes ar masicam gaajam staigat uz parku- vinas apgaja vienu apli, es divus, jo nevareju saprast, kur lai liek savu sakraajusos energiju. Es veel maacos staigaat leenaak :) Un iistenot starpkultuuru izgliitiibu.
Vel mes vienu vakaru bijam kada atrakciju parka Ureki- berniem loti patika. Karuseli, kadi apmeram, pie mums brauca uz stacijas laukumu. Man jau likas prieks redzet tik daudz gaismas vien. Ir juutami uzlabojusies situacija ar elektriibu, un tas looti priece.
Kameer visus radus apciemoju, izdziivoju karstumu, iistenojot, savu beernu dienu sapni, drusku paspeeleeju klavieres, taa jau pienaaaca diena, kad jabrauc uz Tbilisi
No rita gajam pec biletem. Ari citi gruzini no Latvijas, kas bija Poti, vakar kopa ar mani brauca. Jaatzist, ka biju aizmirsusi, kas ir Padomju rinda un kas ir rinda dienvidnieku izpratne. Nemot vera, ka biletes no rita tika pardotas 1 stundu, un to tirgosana atsakas pec 4 stundam, un blakus esosa latviesu sieviete, kas vada kriizes centru sievieteem Latvija, pazinoja, ka vina tuuliit saaks raudaat, naacaas sakopot visus speekus un nespeekus, lai mes biletes dabutuu. Un mes dabuujam :))
Vakar bija Mariamoba- bazniicas sveetki, Marijas diena, un Gruzija bija briivdiena. Mana vecmamina bija dzimusi shai diena, un tad mes ari vel sho pasakumu atziimeejaam.
Shorit agri bijam Tbilisi, iegriezos Latvijas vestnieciibaa, un tad mani pavadija uz dziivokli, kuraa mitinaashos. Man loooti patiik shis dziivoklis. Plashs, un tads drusku antiiks- daudz senu kreeslu, bufeshu, trauku, graamatu. Plashas istabas, parketa griida, galvenais, ka rajons skaitas dross, un ne parak talu no centra. Iepazinos ar dziivokla saimnieci, kura arvien vairak saak iemiileet latvieshus- jo vini esot vislabaakie iirnieki :)) Sanitai un Gunitai, kuras tikko atgriezas no Gruzijas un dziivoja shajaa dziivokli, lielais paldies par labaa teela radiishanu. Centiisimies ietureet labo stilu arii turpmaak :))
Iepazinos ar kaiminiem, kas ir loti svariigi, un vismaz 3 vaardi gruziiniski, ir patiikami gan man, gan viniem :)Dzivokli ir klavieres- ak, nabaga kaimini?! :)
Tagad parkarsusi, bet nostalgisku atminu vadiita no Saakadzes pieminekla Saburtalo (tas zinaataajiem) atnaacu kaajaam lidz Rustaveli. Tik superiigi!Un tik karsti!!! Kaa noiet pa saunu 6-7km :))
Bez kartes, bez jautaashanas, kliist, un ar tadu panaivu tuurista seju no jauna apskatiit Tbilisi. Loti laba sajuuta, ari atklat jaunass un restauretas struklakas :)
Bordzomi veldzeeja manas slaapes, iesaku jums ari pameginat, ja vel nav nacies :)
Tas drusku reklaamai :) Neapmaksaatai.
Sazvanijos jau ar organizaciju, kura stradaasim. Shonakt atbrauks manas projekta partneres 2 meitenes, viena no Vacijas, otra- Igaunijas.
Parrunajam vien to, ka kaut kad riit satiekamies, un starp citu, vina iestarpinaja, ka 12 dienas seminari notiks SVANETI!!! Zinataji saprot, cik loti man skudrinas skrien paar kauliem. Tas ir looti skaists Gruzijas regions kalnos, bet ari loti biistams, jo kalnieshiem ir savi likumi, un manuprat, ka administrativais kodekss un APK tur taa pavaaji darbojas. Tad nu jasarga sevi pasham, un jaludz, lai Dievs un organizacija, kura muus uznem, ari mus pasargaa. :)
Es gandriz Svaneti atlausos saukt par " Gruziina sapni" , ja driikst.
Kad un kas notiks, vel es nezinu, bet jaatzist, ka stradat, kad saule ir a +50 taa iipasi nevelk, ja nav kaadi loti spiediigi apstaakli. Bet apstaakli buus- sieviesu uznemejdarbibas veicinaashana :)) Ir jau ari pamanits, ka izpauzhas nabadziiba, kada ir ekonomiska situacija regionos un vel dazhi noveerojumi, bet sis e-pasts, lai ir manu pozitivo parsteigumu pilns :)
Pa radio un TV visu laiku zino, ka radiaacija ir looti stipra, un lai cilveeki iipasi aaraa nedodas.

Esmu fotografejusi daudz un dikti! Dazhas bildes atlasiisu un nosuutiisu jums, kad tiksu pie atraaka interneta. Atklaaju jaunas iedvesmas bildeem, un arii apdomaju, ka labaak uzrunat gruziinu sievietes.
GLEN (programma, no kuras esmu Gruzija) ir izveidots blogs dienasgramatu rakstisanai. Kad atklasu, kas un kaa tur darbojas, tad iespejams, ka lietosu to,. un dosu jums zinu. Pagaidaaam tiesaam, izmantoju aatraako un eertaako veidu, jo katrs taustina spiediens panem laiku un pacietiibu :)

Ko lai es jums saku- " U prirodi net plohoi pogodi" - tas lai ir ka noveeleejums gan jums, gan mums :)

Dazhas bildes

Sveiki!
Meginot iepazities ar bloga tehniskajam iespejam, pacentiisos ielikt kaadas bildes :)
Nezinu, kadel, manuprat, visskaistaka bilde negrib paradities savaa pilnaa kraashnumaa :))
Bet nu iespaids jums ir :)
Sintija

Piedziivot Gruziju

Sievietes Gruzijas darba tirgū
Cau visiem!

Liels paldies Liigai par mana bloga izveidoshanu!
Meginu iepazities ar ta tehniskajam iespejam, es ar tehniku draudzejos taa ne parak droshi :)
Sveicieni jums no Gruzijas un Tbilisi!
Pagaidaam apsveicinos, un tad jau sekos ari garaaka zina, ka man te ir gaajis un iet.
Shobrid vel japabeidz projekta pieteikumi naklama gada GLEN projektiem.

Muchas buchas!
Sintija

P.S.Hmm, vai cik simbolisks datums ir sanaacis, kuraa veicu savu pirmo ierakstu blogaa..